Mēs daudzas lietas dzīvē uztveram kā pašsaprotamas – pacelt roku, lai no ledusskapja plaukta izņemtu vakariņu produktus, izķemmētu matus vai sasistu plaukstas iemīļotās rokgrupas koncertā, nav nekāda privilēģija. Taču ne vienmēr tas ir mūžīgi… Kad vairs nespējam pacelt roku, sākam saprast, cik patiesībā maz uzmanības esam pievērsuši plecu locītavām, kuras laika gaitā izdilst visiem. Sāpēm plecos var būt dažādi iemesli, un atsevišķas diagnozes prasa arī ķirurģisku iejaukšanos.
Traumatologs un ortopēds ar specializāciju artroskopiskajā ķirurģijā Arnolds Skirmanis stāsta – neviena cita locītava nesniedz tik lielu kustību apjomu kā plecu locītava. Vienkāršoti runājot, augšdelma kaula galviņa ir apaļa bumba uz kātiņa, bet lāpstiņa – plakne. “Lāpstiņa caur kaula locītavu nav savienota pie ķermeņa – tā turas tāpēc, ka muskuļi to notur. Tas nozīmē, ka tieša saikne ir tikai atslēgas kauls, līdz ar to kustību apjoms ir mežonīgs. Vienīgā kaulainā daļa, kas pietur roku pie ķermeņa, ir atslēgas kauls,” skaidro Skirmanis.
Diezgan loģiski: situācijās, kad cilvēkam ir sāpes plecos, viņš meklē speciālista palīdzību. Problēma gan esot tajā, ka daudzi uz konsultāciju ierodas kā balta lapa, skaidro ortopēds – bez skaidri definētas – kaut savā prātā – problēmas, kā arī pirmajiem izmeklējumiem. “Nākšanu kā baltām lapām veicina ģimenes ārsti. Ja tev sāp locītava vai vietas, kur ir kauls, jāiet pie traumatologa. Un viņš atnāk kā balta lapa, sakot: “Man te sāp!” Ja ģimenes ārsts sūta pie traumatologa, ortopēda, vismaz sāpīgajai daļai vajag uztaisīt divas rentgena bildes. Tie ir vienkārši izmeklējumi, taču tajos var pateikt kardinālas lietas – artroze, vecuma izmaiņas locītavā. Diagnozi var palīdzēt noteikt vienkāršs rentgena izmeklējums. Baltajai lapai es uzlieku datumu un parakstu un nosūtu uz izmeklējumu. Un tāpēc rodas mežonīgas rindas pie speciālistiem – jo cilvēks iet pie speciālista nevis uz konsultāciju, bet tāpēc, lai tiktu izmeklēts.”
Lasīt pilnu rakstu: