Ekspresintervija ar fizioterapeitu Ansi Biedri un sporta ārstu Mārtiņu Pulveri Manilā. Viņi tur rūpi par mūsu valstsvienības basketbolā vīru veselību Indonēzijā FIBA 2023. gada Pasaules kausa izcīņā.
Spilgtākie iespaidi ierodoties Indonēzijā?
Ansis: pirmais iespaids – ļoti karsts! Ļoti karsts un ļoti mitrs. Paši pirmie iespaidi nebija tie pozitīvākie, jo visur apkārt ir diezgan nopietna netīrība. Pa ceļam visur varēja vērot, ka atkritumi tiek gāzti ārā jebkur. Centrā, kur ir mūsu viesnīca, vieta ir ļoti laba. Viss ir tīrs un kārtīgs. Nav nekādas nekārtības. Milzīgs kontrasts!
Mārtiņš: ļoti daudz, ļoti laipni, smaidīgi cilvēki. Neviena normāla motocikla, vieni vienīgi mopēdi. Apes zelta mopēds nobāl.
Kādas sajūtas esot kopā ar izlasi gan visā gatavošanās posmā, gan šobrīd Pasaules kausā?
Ansis: lieliskas sajūtas! Lieliski būt daļai no tā visa. Tā ir pirmā sajūta. Otra sajūta ir nogurums. Diezgan sanāk strādāt, noteikti vairāk nekā ikdienā. Īpaši sagatavošanās periodā, kad bija daudz vairāk spēlētāji nekā šobrīd komandā. Liela, liela atbildības sajūta. Atbildība pret faniem. Prieki, protams! Kolosāli! Pasaules kauss tomēr, un tu esi ticis starp labākajiem un tas ir jāizbauda. Nevar tā, ka tikai darbs, darbs, darbs.
Mārtiņš : ir parādījusies ticība ka lielas uzvaras receptes galvenās sastāvdaļas nav obligāti pašas dārgākās veikalā. Mūsu sastāvdaļas ir tieši tas no kā mācēsim izvedot uzvaras garšu. Ja olas nenokritīs zemē gatavojot…
Kad pēdējo reizi jūs paši bijāt uz laukuma un spēlējāt basketbolu?
Ansis: es nezinu! Laikam kādā 1993.gadā strītbolā. Tas bija mans pēdējais un augstākais punkts basketbolā. Bet aiziet un uzmest no centriņa jau šad un tad sanāk.
Mārtiņš: kad iznāku laukumā, parasti visi kaut kāda iemesla dēļ jau ir pārtraukuši spēlēt.
Līdz šim atmiņā paliekošākais brīdis no Pasaules kausa?
Ansis: 1000% uzvara pār Franciju! Tā ir mega sajūta! Ir būts viss kaut kur: dažādos čempionātos un lielās sacensībās. Šādu prieku es pēdējā laikā neatceros, kad es būtu piedzīvojis sakarā ar sportu! Vienkārši unikāla sajūta. Emocionāls, tāds… grūti pasacīt… Vienkārši kosmiski!
Mārtiņš: uzvara pār Franciju. Tas brīdis kad noskanēja beigu signāls bija īpašs. Pat ja atkal uznāks emocionāls trulums, mazs lepnums par šo uzvaru vienmēr stāvēs plauktiņā.
