Profilaktiskā fizioterapija – kā izvairīties no traumām

Izvairīties no traumām ir svarīgi ikvienam – gan profesionāliem un amatieru sportistiem, gan tiem, kuru ikdienā fizisko aktivitāšu ir mazāk. Profilaktiskā fizioterapija piedāvā sistemātisku pieeju, kas ir vērsta uz ķermeņa stiprināšanu, pareizu kustību apguvi un stājas nostiprināšanu, stājas stereotipa koriģēšanu, kā arī veselīga dzīvesveida veicināšanu, lai samazinātu traumu risku un uzlabotu ķermeņa stāvokli. Tās galvenais mērķis ir identificēt un novērst potenciālos traumu un veselības traucējumu cēloņus, pirms tie radījuši nopietnas problēmas.
Traumas var būt dažādas. Akūtu notikumu traumas (t.sk. kontakttraumas) var rasties pēkšņu, intensīvu notikumu rezultātā, piemēram, kritienu, triecienu vai sadursmju dēļ, un ietvert lūzumus, izmežģījumus, sasitumus, smadzeņu satricinājumus, u.c.
Savukārt pārslodzes traumas attīstās pakāpeniski, ilgstoši pakļaujot ķermeni atkārtotām slodzēm, kas pārsniedz audu spēju pielāgoties. Šāda veida traumas ir bieži saistītas ar vienveidīgām, atkārtotām kustībām ikdienā vai konkrēta sporta veida treniņu procesā, nepietiekamu atpūtas laiku un nesabalansētām slodzēm, kas pakāpeniski bojā mīkstos audus (muskuļus, cīpslas, saites, u.c.) vai kaulus. Ikdienā vai sporta slodzē radītais muskulatūras disbalanss var izmainīt kustību biomehāniku, radot pārslodzi uz dažādām ķermeņa struktūrām un palielinot traumu risku. Tas var izraisīt muskuļu un cīpslu iekaisumus, plīsumus, kaulu stresa lūzumus, u.c.
Kā fizioterapija var palīdzēt novērst traumas?
Profilaktiskā fizioterapija sniedz individuālus risinājumus, kas ietver:
- individuālu ķermeņa novērtējumu. Fizioterapeiti novērtē klienta stāju un tās izmaiņas, kā arī pārbauda, vai nav izveidojies muskulatūras disbalanss. Tiek noteikts, kuri muskuļi darbojas ar samazinātu spēku un kuri – ar optimālu, kā arī tiek novērtēts kādā pozīcijā atrodas skeleta un muskuļu sistēma un locītavas, nosakot to spēju efektīvi veikt nepieciešamās funkcijas. Analīzē tiek iekļauta arī muskuļu elastības, garuma un kustību amplitūdas parametru novērtēšana. Šāda pieeja ļauj noteikt iespējamās vājās vietas un traumu riska faktorus, kurus var savlaicīgi novērst. Papildus tiek izvērtētas arī ikdienas aktivitāšu un sporta slodzes, lai savlaicīgi mazinātu pārslodzes vai pārāk zemas fiziskās slodzes riskus, kas varētu izraisīt traumas.
- personalizētas vingrojumu programmas. Pamatojoties uz ķermeņa un fizisko spēju novērtējumu, fizioterapeits izstrādā individuālu vingrojumu programmu, kas nereti fokusējas uz dziļās un virspusējās muskulatūras stiprināšanu un elastības uzlabošanu. Šāds plāns palīdz novērst muskulatūras disbalansu, kā arī uzlabot kustību koordināciju un kontroli.
- kustību biomehānikas korekciju. Iespēju robežās tiek veiktas korekcijas dažādu kustību (piemēram, pietupiena, palēciena, u.c.) izpildē, lai uzlabotu uzdevumu efektivitāti, nodarbinātu vēlamās muskuļu grupas un izvairītos no uzdevumam neparedzētas pārslodzes un samazinātu traumu risku.
- izglītošana un konsultācija. Fizioterapeita izglītojošā pieeja palīdz klientiem izprast pareizas kustības, stāju un fizisko aktivitāšu nozīmi ikdienā, kā arī slodžu plānošanu, lai mazinātu traumu risku. Ar personalizēta plāna un praktisku ieteikumu palīdzību klients tiek motivēts uzturēt aktīvu un veselīgu dzīvesveidu.
Profilaktiskā fizioterapija ir nozīmīga ne tikai sportistiem, jauniešiem un bērniem, bet arī gados vecākiem cilvēkiem. Senioriem ir paaugstināts kritienu risks, jo ar laiku samazinās muskuļu spēks, elastība, kā arī stabilitāte un koordinācija.
Tomēr kritienu risks un ar to saistītās traumas var piemeklēt ikvienu – gan fizisko aktivitāšu laikā, gan pārvietojoties pa slidenām ietvēm, gan arī ikdienas situācijās, kad gadās būt neuzmanīgiem. Lai gan izvairīties no kritieniem ne vienmēr ir iespējams, mēs varam sagatavot savu ķermeni šādām situācijām. Uzlabojot muskuļu spēku, elastību, dažādu ķermeņa daļu aktīvo stabilitāti, līdzsvaru un koordināciju, mēs varam labāk paļauties uz savu ķermeni, vienlaikus samazinot kritienu un ar tiem saistīto traumu risku un smagumu.
Praktiski ieteikumi traumu profilaksei:
- Katram cilvēkam, gan tam, kurš ar fiziskām aktivitātēm ir uz “Tu”, gan tam, kurš ar tām ir uz “Jūs”, ir ieteicams savlaicīgi atnākt pie fizioterapeita un paskatīties uz savu ķermeni no malas, ar speciālista aci.
- Pirms jebkuras fiziskās aktivitātes uzsākšanas ir svarīgi iesildīties, lai sagatavotu ķermeni darbam. Tāpat svarīga ir arī atsildīšanās.
- Slodzes palieliniet pakāpeniski, lai izvairītos no pārslodzes un traumām.
- Elastīgi un spēcīgi muskuļi, kas efektīvi balsta skeletālo sistēmu un locītavas, var pasargāt no traumām, tāpēc stiepšanās un spēka vingrojumi ir neaizstājami.
- Neaizmirstiet par līdzsvara un koordinācijas vingrojumiem, kas trenē gan koordinētu muskuļu darbu ap locītavām, uzlabojot aktīvo stabilitāti ap tām, gan arī iemāca mums reaģēt uz situācijām, kad pēkšņi stabilitāte zem kājām pazūd.
Profilaktiskā fizioterapija ir ieguldījums ne tikai traumām bagātas ikdienas novēršanā, bet arī vispārējās veselības uzlabošanā. Regulāra sadarbība ar fizioterapeitu un apzināta pieeja kustību kvalitātei var ievērojami samazināt traumu risku un uzlabot ikdienas aktivitāšu komfortu. Neatkarīgi no jūsu fizisko aktivitāšu daudzuma ikdienā, profilaktiskā fizioterapija ir solis tuvāk drošākām un efektīvākām kustībām.